skava
Norwegian Nynorsk
Alternative forms
Pronunciation
- IPA(key): /²skɑːʋɑ/
Old Swedish
Etymology
From Old Norse skava, from Proto-Germanic *skabaną.
Conjugation
Conjugation of skava (strong)
| present | past | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| infinitive | skava | — | |||
| participle | skavandi, skavande | skavin | |||
| active voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | skaver | skavi, skave | — | skōf | skōvi, skōve |
| þū | skaver | skavi, skave | skaf | skōft | skōvi, skōve |
| han | skaver | skavi, skave | — | skōf | skōvi, skōve |
| vīr | skavum, skavom | skavum, skavom | skavum, skavom | skōvum, skōvom | skōvum, skōvom |
| īr | skavin | skavin | skavin | skōvin | skōvin |
| þēr | skava | skavin | — | skōvu, -o | skōvin |
| mediopassive voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | skafs | skavis, skaves | — | skōfs | skōvis, skōves |
| þū | skafs | skavis, skaves | — | skōfts | skōvis, skōves |
| han | skafs | skavis, skaves | — | skōfs | skōvis, skōves |
| vīr | skavums, -oms | skavums, skavoms | — | skōvums, skōvoms | skōvums, skōvoms |
| īr | skavins | skavins | — | skōvins | skōvins |
| þēr | skavas | skavins | — | skōvus, skōvos | skōvins |
Swedish
Etymology
From Old Swedish skava, from Old Norse skafa, from Proto-Germanic *skabaną, from Proto-Indo-European *skabʰ- (“to scratch”).
Conjugation
Related terms
- renskav
- skavning
- skoskav
Westrobothnian
Etymology
From Old Norse skafa, from Proto-Germanic *skabaną.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.