sagio
Latin
Etymology
From Proto-Italic *sāgiō, from Proto-Indo-European *séh₂gyeti (“to seek out, to track”). Cognate with Ancient Greek ἡγέομαι (hēgéomai, “I guide, lead”), Gothic 𐍃𐍉𐌺𐌾𐌰𐌽 (sōkjan), and English seek.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈsaː.ɡi.oː/
Verb
sāgiō (present infinitive sāgīre, perfect active sāgīvī, supine sāgītum); fourth conjugation
Inflection
| Conjugation of sagio (fourth conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | sāgiō | sāgīs | sāgit | sāgīmus | sāgītis | sāgiunt |
| imperfect | sāgiēbam | sāgiēbās | sāgiēbat | sāgiēbāmus | sāgiēbātis | sāgiēbant | |
| future | sāgiam | sāgiēs | sāgiet | sāgiēmus | sāgiētis | sāgient | |
| perfect | sāgīvī | sāgīvistī | sāgīvit | sāgīvimus | sāgīvistis | sāgīvērunt, sāgīvēre | |
| pluperfect | sāgīveram | sāgīverās | sāgīverat | sāgīverāmus | sāgīverātis | sāgīverant | |
| future perfect | sāgīverō | sāgīveris | sāgīverit | sāgīverimus | sāgīveritis | sāgīverint | |
| passive | present | sāgior | sāgīris, sāgīre | sāgītur | sāgīmur | sāgīminī | sāgiuntur |
| imperfect | sāgiēbar | sāgiēbāris, sāgiēbāre | sāgiēbātur | sāgiēbāmur | sāgiēbāminī | sāgiēbantur | |
| future | sāgiar | sāgiēris, sāgiēre | sāgiētur | sāgiēmur | sāgiēminī | sāgientur | |
| perfect | sāgītus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | sāgītus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | sāgītus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | sāgiam | sāgiās | sāgiat | sāgiāmus | sāgiātis | sāgiant |
| imperfect | sāgīrem | sāgīrēs | sāgīret | sāgīrēmus | sāgīrētis | sāgīrent | |
| perfect | sāgīverim | sāgīverīs | sāgīverit | sāgīverimus | sāgīveritis | sāgīverint | |
| pluperfect | sāgīvissem | sāgīvissēs | sāgīvisset | sāgīvissēmus | sāgīvissētis | sāgīvissent | |
| passive | present | sāgiar | sāgiāris, sāgiāre | sāgiātur | sāgiāmur | sāgiāminī | sāgiantur |
| imperfect | sāgīrer | sāgīrēris, sāgīrēre | sāgīrētur | sāgīrēmur | sāgīrēminī | sāgīrentur | |
| perfect | sāgītus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | sāgītus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | sāgī | — | — | sāgīte | — |
| future | — | sāgītō | sāgītō | — | sāgītōte | sāgiuntō | |
| passive | present | — | sāgīre | — | — | sāgīminī | — |
| future | — | sāgītor | sāgītor | — | — | sāgiuntor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | sāgīre | sāgīvisse | sāgītūrus esse | sāgīrī | sāgītus esse | sāgītum īrī | |
| participles | sāgiēns | — | sāgītūrus | — | sāgītus | sāgiendus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| sāgīre | sāgiendī | sāgiendō | sāgiendum | sāgītum | sāgītū | ||
References
- sagio in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- sagio in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- sagio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.