attamino

Latin

Alternative forms

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /atˈtaː.mi.noː/, [atˈtaː.mɪ.noː]

Verb

attāminō (present infinitive attāmināre, perfect active attāmināvī, supine attāminātum); first conjugation

  1. I touch
  2. I attack, rob, deprive
  3. I dishonor, contaminate, defile, violate

Inflection
   Conjugation of attamino (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present attāminō attāminās attāminat attāmināmus attāminātis attāminant
imperfect attāminābam attāminābās attāminābat attāminābāmus attāminābātis attāminābant
future attāminābō attāminābis attāminābit attāminābimus attāminābitis attāminābunt
perfect attāmināvī attāmināvistī attāmināvit attāmināvimus attāmināvistis attāmināvērunt, attāmināvēre
pluperfect attāmināveram attāmināverās attāmināverat attāmināverāmus attāmināverātis attāmināverant
future perfect attāmināverō attāmināveris attāmināverit attāmināverimus attāmināveritis attāmināverint
passive present attāminor attāmināris, attāmināre attāminātur attāmināmur attāmināminī attāminantur
imperfect attāminābar attāminābāris, attāminābāre attāminābātur attāminābāmur attāminābāminī attāminābantur
future attāminābor attāmināberis, attāminābere attāminābitur attāminābimur attāminābiminī attāminābuntur
perfect attāminātus + present active indicative of sum
pluperfect attāminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect attāminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present attāminem attāminēs attāminet attāminēmus attāminētis attāminent
imperfect attāminārem attāminārēs attāmināret attāminārēmus attāminārētis attāminārent
perfect attāmināverim attāmināverīs attāmināverit attāmināverimus attāmināveritis attāmināverint
pluperfect attāmināvissem attāmināvissēs attāmināvisset attāmināvissēmus attāmināvissētis attāmināvissent
passive present attāminer attāminēris, attāminēre attāminētur attāminēmur attāminēminī attāminentur
imperfect attāminārer attāminārēris, attāminārēre attāminārētur attāminārēmur attāminārēminī attāminārentur
perfect attāminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect attāminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — attāminā — — attāmināte —
future — attāminātō attāminātō — attāminātōte attāminantō
passive present — attāmināre — — attāmināminī —
future — attāminātor attāminātor — — attāminantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives attāmināre attāmināvisse attāminātūrus esse attāminārī attāminātus esse attāminātum īrī
participles attāmināns — attāminātūrus — attāminātus attāminandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
attāmināre attāminandī attāminandō attāminandum attāminātum attāminātū

Descendants

References
  • attamino in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • attamino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.