tricenarius
Latin
Etymology
From trīcēnī.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /triː.keːˈnaː.ri.us/, [triː.keːˈnaː.ri.ʊs]
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | trīcēnārius | trīcēnāria | trīcēnārium | trīcēnāriī | trīcēnāriae | trīcēnāria | |
| Genitive | trīcēnāriī | trīcēnāriae | trīcēnāriī | trīcēnāriōrum | trīcēnāriārum | trīcēnāriōrum | |
| Dative | trīcēnāriō | trīcēnāriae | trīcēnāriō | trīcēnāriīs | trīcēnāriīs | trīcēnāriīs | |
| Accusative | trīcēnārium | trīcēnāriam | trīcēnārium | trīcēnāriōs | trīcēnāriās | trīcēnāria | |
| Ablative | trīcēnāriō | trīcēnāriā | trīcēnāriō | trīcēnāriīs | trīcēnāriīs | trīcēnāriīs | |
| Vocative | trīcēnārie | trīcēnāria | trīcēnārium | trīcēnāriī | trīcēnāriae | trīcēnāria | |
Descendants
- French: tricénaire
- Portuguese: tricenário
References
- tricenarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- tricenarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.