transmarinus

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /tran.smaˈriː.nus/, [trãː.smaˈriː.nʊs]

Adjective

trānsmarīnus (feminine trānsmarīna, neuter trānsmarīnum); first/second declension

  1. From beyond the sea; transmarine
  2. overseas (attributive)

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative trānsmarīnus trānsmarīna trānsmarīnum trānsmarīnī trānsmarīnae trānsmarīna
Genitive trānsmarīnī trānsmarīnae trānsmarīnī trānsmarīnōrum trānsmarīnārum trānsmarīnōrum
Dative trānsmarīnō trānsmarīnae trānsmarīnō trānsmarīnīs trānsmarīnīs trānsmarīnīs
Accusative trānsmarīnum trānsmarīnam trānsmarīnum trānsmarīnōs trānsmarīnās trānsmarīna
Ablative trānsmarīnō trānsmarīnā trānsmarīnō trānsmarīnīs trānsmarīnīs trānsmarīnīs
Vocative trānsmarīne trānsmarīna trānsmarīnum trānsmarīnī trānsmarīnae trānsmarīna

References
  • transmarinus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • transmarinus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • transmarinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.