subamarus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /su.baˈmaː.rus/, [sʊ.baˈmaː.rʊs]
Adjective
subamārus (feminine subamāra, neuter subamārum); first/second declension
- somewhat bitter etc.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | subamārus | subamāra | subamārum | subamārī | subamārae | subamāra | |
Genitive | subamārī | subamārae | subamārī | subamārōrum | subamārārum | subamārōrum | |
Dative | subamārō | subamārō | subamārīs | ||||
Accusative | subamārum | subamāram | subamārum | subamārōs | subamārās | subamāra | |
Ablative | subamārō | subamārā | subamārō | subamārīs | |||
Vocative | subamāre | subamāra | subamārum | subamārī | subamārae | subamāra |
References
- subamarus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- subamarus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- subamarus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.