seminalis

Latin

Etymology

From sēmen (“seed”) +‎ -ālis.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /seː.miˈnaː.lis/, [seː.mɪˈnaː.lɪs]

Adjective

sēminālis (neuter sēmināle); third declension

  1. seed (attributive)
  2. seminal

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative sēminālis sēmināle sēminālēs sēminālia
Genitive sēminālis sēminālis sēminālium sēminālium
Dative sēminālī sēminālī sēminālibus sēminālibus
Accusative sēminālem sēmināle sēminālēs, sēminālīs sēminālia
Ablative sēminālī sēminālī sēminālibus sēminālibus
Vocative sēminālis sēmināle sēminālēs sēminālia

Descendants

References
  • seminalis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • seminalis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.