penetralis

Latin

Etymology

From penētrō.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /pe.neːˈtraː.lis/, [pɛ.neːˈtraː.lɪs]

Adjective

penētrālis (neuter penētrāle); third declension

  1. piercing, penetrating
  2. internal, inner, innermost, deepest (within)

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative penētrālis penētrāle penētrālēs penētrālia
Genitive penētrālis penētrālis penētrālium penētrālium
Dative penētrālī penētrālī penētrālibus penētrālibus
Accusative penētrālem penētrāle penētrālēs, penētrālīs penētrālia
Ablative penētrālī penētrālī penētrālibus penētrālibus
Vocative penētrālis penētrāle penētrālēs penētrālia

References
  • penetralis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • penetralis in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • penetralis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • penetralis in William Smith, editor (1848) A Dictionary of Greek Biography and Mythology, London: John Murray
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.