pactitius

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /pakˈtiː.ti.us/, [pakˈtiː.ti.ʊs]

Adjective

pactītius (feminine pactītia, neuter pactītium); first/second declension

  1. Alternative form of pactīcius

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative pactītius pactītia pactītium pactītiī pactītiae pactītia
Genitive pactītiī pactītiae pactītiī pactītiōrum pactītiārum pactītiōrum
Dative pactītiō pactītiae pactītiō pactītiīs pactītiīs pactītiīs
Accusative pactītium pactītiam pactītium pactītiōs pactītiās pactītia
Ablative pactītiō pactītiā pactītiō pactītiīs pactītiīs pactītiīs
Vocative pactītie pactītia pactītium pactītiī pactītiae pactītia

References
  • pactitius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • pactitius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.