desido

Latin

Etymology

dē- +‎ sīdō (“to sit down, settle”)

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /deːˈsiː.doː/, [d̪eːˈs̠iːd̪oː]
  • (Ecclesiastical) IPA(key): /deˈsi.do/, [d̪ɛˈs̬iːd̪ɔ]

Verb

dēsīdō (present infinitive dēsīdere, perfect active dēsēdī or dēsīdī); third conjugation, no supine stem

  1. (intransitive) I sink, settle down, subside

Usage notes

Used of inanimate objects, particularly places.

Conjugation
   Conjugation of dēsīdō (third conjugation, no supine stem)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēsīdō dēsīdis dēsīdit dēsīdimus dēsīditis dēsīdunt
imperfect dēsīdēbam dēsīdēbās dēsīdēbat dēsīdēbāmus dēsīdēbātis dēsīdēbant
future dēsīdam dēsīdēs dēsīdet dēsīdēmus dēsīdētis dēsīdent
perfect dēsēdī, dēsīdī dēsēdistī, dēsīdistī dēsēdit, dēsīdit dēsēdimus, dēsīdimus dēsēdistis, dēsīdistis dēsēdērunt, dēsēdēre, dēsīdērunt, dēsīdēre
pluperfect dēsēderam, dēsīderam dēsēderās, dēsīderās dēsēderat, dēsīderat dēsēderāmus, dēsīderāmus dēsēderātis, dēsīderātis dēsēderant, dēsīderant
future perfect dēsēderō, dēsīderō dēsēderis, dēsīderis dēsēderit, dēsīderit dēsēderimus, dēsīderimus dēsēderitis, dēsīderitis dēsēderint, dēsīderint
passive present dēsīdor dēsīderis, dēsīdere dēsīditur dēsīdimur dēsīdiminī dēsīduntur
imperfect dēsīdēbar dēsīdēbāris, dēsīdēbāre dēsīdēbātur dēsīdēbāmur dēsīdēbāminī dēsīdēbantur
future dēsīdar dēsīdēris, dēsīdēre dēsīdētur dēsīdēmur dēsīdēminī dēsīdentur
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēsīdam dēsīdās dēsīdat dēsīdāmus dēsīdātis dēsīdant
imperfect dēsīderem dēsīderēs dēsīderet dēsīderēmus dēsīderētis dēsīderent
perfect dēsēderim, dēsīderim dēsēderīs, dēsīderīs dēsēderit, dēsīderit dēsēderīmus, dēsīderīmus dēsēderītis, dēsīderītis dēsēderint, dēsīderint
pluperfect dēsēdissem, dēsīdissem dēsēdissēs, dēsīdissēs dēsēdisset, dēsīdisset dēsēdissēmus, dēsīdissēmus dēsēdissētis, dēsīdissētis dēsēdissent, dēsīdissent
passive present dēsīdar dēsīdāris, dēsīdāre dēsīdātur dēsīdāmur dēsīdāminī dēsīdantur
imperfect dēsīderer dēsīderēris, dēsīderēre dēsīderētur dēsīderēmur dēsīderēminī dēsīderentur
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēsīde — — dēsīdite —
future — dēsīditō dēsīditō — dēsīditōte dēsīduntō
passive present — dēsīdere — — dēsīdiminī —
future — dēsīditor dēsīditor — — dēsīduntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēsīdere dēsēdisse, dēsīdisse — dēsīdī — —
participles dēsīdēns — — — — dēsīdendus, dēsīdundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēsīdendī dēsīdendō dēsīdendum dēsīdendō — —

References
  • desido in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • desido in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.