depeculatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dēpecūlor.
Participle
dēpecūlātus m (feminine dēpecūlāta, neuter dēpecūlātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēpecūlātus | dēpecūlāta | dēpecūlātum | dēpecūlātī | dēpecūlātae | dēpecūlāta | |
| Genitive | dēpecūlātī | dēpecūlātae | dēpecūlātī | dēpecūlātōrum | dēpecūlātārum | dēpecūlātōrum | |
| Dative | dēpecūlātō | dēpecūlātae | dēpecūlātō | dēpecūlātīs | dēpecūlātīs | dēpecūlātīs | |
| Accusative | dēpecūlātum | dēpecūlātam | dēpecūlātum | dēpecūlātōs | dēpecūlātās | dēpecūlāta | |
| Ablative | dēpecūlātō | dēpecūlātā | dēpecūlātō | dēpecūlātīs | dēpecūlātīs | dēpecūlātīs | |
| Vocative | dēpecūlāte | dēpecūlāta | dēpecūlātum | dēpecūlātī | dēpecūlātae | dēpecūlāta | |
References
- depeculatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- depeculatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.