calcatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of calcō
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | calcātus | calcāta | calcātum | calcātī | calcātae | calcāta | |
| Genitive | calcātī | calcātae | calcātī | calcātōrum | calcātārum | calcātōrum | |
| Dative | calcātō | calcātae | calcātō | calcātīs | calcātīs | calcātīs | |
| Accusative | calcātum | calcātam | calcātum | calcātōs | calcātās | calcāta | |
| Ablative | calcātō | calcātā | calcātō | calcātīs | calcātīs | calcātīs | |
| Vocative | calcāte | calcāta | calcātum | calcātī | calcātae | calcāta | |
References
- calcatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- calcatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.